Pirmajā dienā nobraucām aptuveni 102 km 11 stundās (precīzi to figņu nemaz neizmērīsi, ja godīgi) un 67 km otrajā.
Pirmā diena
Skatīt Subate day 1 lielākā kartē
Otrā diena
Skatīt Subate day 2 lielākā kartē
Un te tas pats iekš everytrail.
Plānojiet savus ceļojumus ar EveryTrail Mobile Travel Guides
Subate day 2 at EveryTrail
Plānojiet savus ceļojumus ar EveryTrail Mobile Travel Guides
Gandrīz Krēta pēc stila. Žēl, ka nepabeidza krāsot pārējo.
Gandrīz vai ala Siguldā.
Šo laipu vēl pirms pāris nedēļām te nebija. Neskatoties uz krīzi, labiekārtošana turpinās. (Tas ir Sventē, pie lauku sētas Akmeni)
Nākas reizēm arī pa ko šādu pabraukāties. Bet jūs vēl sakāt - karstums, sausums.
Panku no tādiem ceļiem pat rauj šķībi.
Purvi gan pie mums ir smuki.
Un to ir daudz.
Ozoli arīdzan ir.
Un iedveš cieņu.
Tas ir tad, kad mēs Šēderē skarbi ieklīdām pilnīgi ne tur, kur vajadzētu.
Un tas viss tāpēc, ka meklējām ezeru.
Kāds ir pacenties piemest, lai tiktu pāri peļķei. Īstenībā šurp ved vienkārši knapi manāmas rises pa laukiem. Sākumā nebija skaidrs, kāpēc. Mēs gan gājām tāpēc, ka meklējām ceļu, ko mums Bing Maps parādīja. To ceļu neatradām, atradām šo. Starp citu, Bingam ir navteq kartes, bet Gūglei — teleatlas. Pirmās rāda arī meža takas un rises, kas nozīmē, ka mums Bings ir simtkārt labāks, ko es agrāk nezināju. Mīnuss - dažreiz tas melo un ieved brikšņos.
Kā izrādījās, ceļš veda, lūk, šurp. Kas tas ir - man grūti saprast. Visticamāk, domāts dzīvnieku novērošanai.
Tāda sajūta, ka kokā pa labi iespēris zibens. Zari tuvumā ir apdeguši, starp citu.
Zosis sākumā mums agresīvi metās virsū, bet nepaspēju nofočēt. Aizmuka, kad panks piebrauca un strauji sabremzēja - nobijās no skaņas.
Laukā jau nakts, bet mums vienalga - tik braucam un braucam.
Panks, tas vispār nekur nesteidzas.
Līdz Subatei tikām jau naktī, telti nekaunīgi uzslējām turpat pilsētas robežās, aiz nepabeigtas pirts.
Subatē ir mīlīgi, var dzīvot.
Ir visādas senas baznīcas.
Galvenais laukums saucas "tirgus". Uzreiz var redzēt, sena apmetne, un nav daudz mainījusies kopš krustnešu laikiem.
Plāksnīte uz norādes vēsta, ka parks izveidots par holandiešu fonda naudu.
GPS man izlādējās, un mājup braucām jau uz labu laimi, jo papīra kartes es sev līdzi nestaipu. Bet vienalga uzdūrāmies ezeram - veicas. Vispār mēs peldamies katrā ezerā, ja vien varam atrast pieeju, un ūdens nav pavisam purvains.
Panks ir laimīgs.
Sasaļu ezerā vispār tādas kā viesuļvētras sekas.
Ezers ne velti ir dabas liegums - tieši pie krasta sēž vēzis , ņem kaut ar plikām rokām.
Cilvēkiem, taisnību sakot, uz visu ir uzdirst - atved līdzi ar mašīnām mēslus un pamet. Lūk, vēl viens iemesls, kāpēc mašīnas būtu jāaizliedz. Kājām vai ar velo tik daudz mēslu neatstiepsi. Un arī neatstāsi, jo saproti tam cenu.
Te mēs atkal ne tur iebraucām. Tālāk ielīdām purvā, pēc tam mežā, riteņus stiepām uz muguras. Nācās griezties atpakaļ, diemžēl tālāk nebija ceļa pat kājāmgājējiem.
Kopumā - viss kruti.